2020. gada 18. dec.

2020. gada 11. dec.

Bibliotēka saņem vērtīgas grāmatas!

Pateicoties projektam “Vērtīgo grāmatu iepirkums Latvijas publiskajām bibliotēkām” Ciblas bibliotēkas krājums tika papildināts ar 76 augstvērtīgiem pēdējo gadu izdevumu eksemplāriem par summu EUR 773.40.

Latvijas valdība pēc Kultūras ministrijas (KM) izstrādāta rīcības plāna lēma piešķirt finansējumu 300 000 EUR apjomā, vērtīgo grāmatu iepirkuma programmas Latvijas publiskajām bibliotēkām īstenošanai.



2020. gada 11. nov.

Jaunākās grāmatas novembrī!

 Pēdējais grāmatu iepirkums 2020.gadā.



2020. gada 13. okt.

Jaunākās grāmatas oktobrī!

 Bibliotēkā pieejamas dažas no oktobra mēneša populārākajām Apgāda Zvaigzne ABC grāmatām.





 

2020. gada 30. sept.

Pastaiga pa rudens takām!

 Pa rudens taciņām bibliotēkā PII bērni iepazina krāšņo rudeni bildēs, pasakās un radošā darbībā.











"Ludzas igauņu valodas ābece"

Grāmata veltīta Ludzas igauņu pēctečiem senču valodas apzināšanai. Ābecē lasāmi arī apraksti par pagastiem un dažiem galvenajiem ciemiem, kuru vēsture saistās ar Ludzas igauņiem.  Mūsdienās atmiņas par Ludzas igauņu valodu un piederību igauņiem ir izzudušas. 


2020. gada 16. sept.

Ciblas novada bibliotēku akreditācija

 Bibliotēku akreditācijas ekspertu komisija, 16. septembrī izvērtēja Ciblas novada sešu bibliotēku  atbilstību akreditācijas nosacījumiem vietējās nozīmes bibliotēkas statusā.

Četras pagastu bibliotekāres kopā ar bijušajām kolēģēm.



2020. gada 15. sept.

Informācija apmeklētājiem!


 

Bērzu ielas dālijas!

 Ciblas bibliotēkā skatāma krāšņa rudens ziedu izstāde. Dālijas ir no Maijas Manukinas un Irēnas Zadvinskas puķu dobēm. Ziedi izvietoti Kristiānas Manukinas vāzītēs.



2020. gada 9. sept.

Foto no bibliotēkas materiāliem!

 Bibliotēkā skatāma pēdējo apkopoto fotogrāfiju izstāde, kura atspoguļo Ciblas pagasta vēsturi un cilvēkus.



2020. gada 25. jūn.

Gaišreģis Eižens Finks!

25. jūnijā (pirms 135) dzimis gaišreģis Eižens Finks (1885-1958).
Finks kļuva par leģendu jau savas dzīves laikā, un desmitgades, kad viņa vārds bija aizliegts vai pusaizliegts, neko neatņēma šai reti pastāvīgajai ne jau nu kroņa, ne jau oficiālajai, lielākoties neizskadrojamai slavai.
Var likties, ka pamatu, uz kura balstās Finka fenomens, radījusi prese, pastāvīgā avīžu kāre pēc sensācijām.
1941. gadā Finku arestēja LPSR ITK. Rīgā viņš atgriezās tikai 1953. gadā. Un atkal pie viņa ļaužu straume...
Grāmatā "Rīgas gaišreģis Eižens Finks" iekļauti raksti par Finku no 1920. līdz 1930. gada latviešu un krievu preses izdevumiem, arhīva materiāli, atmiņas par Finku.


2020. gada 17. jūn.

Klāt "Bērnu žūrija - 2020!"

Ciblas bibliotēka aicina bērnus, jauniešus un vecākus piedalīties Latvijas Nacionālās bibliotēkas Lasīšanas veicināšanas programmā "Bērnu/jauniešu/vecāku žūrijā 2020." 
Programmu vada: LNB Bērnu literatūras centrs.
Dodies uz savu bibliotēku, apskati plakātu "Lasi un vērtē," izvēlies grāmatu, izlasi to, pieraksti, kas tev patika. Kopā jāizlasa sešas grāmatas no plakātā redzamajām un jāaizpilda anketa. Noslēgumā visus dalībniekus gaida pasākums ar pārsteiguma balviņu.




2020. gada 16. jūn.

16. jūnija jubilārs - Māris Čaklais!

1940. gada 16. jūnijā dzimis latviešu rakstnieks un publicists Māris Čaklais (80), miris 2003. gada 13. decembrī.
Rakstniekam ir izdoti 16 dzejoļu krājumi: 5 dzejas izlases, 5 bērnu dzejas izlases, 4 eseju un 4 prozas grāmatas. Pirmais Māra Čaklā dzejolis publicēts laikrakstā Literatūra un Māksla 1960. gada 26. martā. Pagāja divi gadi, līdz žurnālā Karogs parādījās dzejoļu kopa No studentu piezīmēm. Jau 1964. gada nogalē viņu uzņēma par Rakstnieku savienības biedru. 1964. gadā absolvēja LVU Vēstures un Filoloģijas fakultāti.
 Iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa (IV šķira), kļuvis par Saldus Goda pilsoni, izbraucis leģendārajā Literatūras ekspresī Eiropa 2000, pievienodams vēl vienu lappusi saviem pasaules apceļojumiem, kas nekad nebija izklaides ekskursijas, bet vienmēr ar kādu literāru mērķi. Izņēmums varbūt - viesošanās pie meitas Itālijā, Romā. Arī nē - tas bija pa ceļam no Vīnes, kur Māris saņēma prestižo Herdera prēmiju.



2020. gada 13. jūn.

13. jūnijā dzimis rakstnieks Ādolfs Erss

1885. gada 13. jūnijā dzimis latviešu rakstnieks un žurnālists Ādolfs Erss. 
Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem, par nepieciešamību atjaunot Latvijas Republikas faktisko suverenitāti.
Drīz pēc tam, kad Sarkanā armija 1944. gada oktobrī ieņēma Rīgu, viņu apcietināja (novembrī). Miris  1945. gada 29. septembrī Rīgas Centrālcietumā.
1931. gadā iznāk Ādolfa Ersa romāns par Latgali "Muižnieki."



2020. gada 12. jūn.

Artistiska personība Vera Singajevska!

Latviešu aktrisei Verai Singajevskai - Āboliņai, kā oficiālais dzimšanas datums reģistrēts 1923. gada 12. jūnijs, bet dzimusi viņa ir pusotru mēnesi agrāk, 28. aprīlī Svinarnas sādžā Viņņicas apgabalā, Kijevas guberņā, Ukrainas PSR, mirusi 2014. gada 26. aprīlī.
Pazīstama kļuvusi ar zviedru bērnu grāmatas autores Astrīdas Lindgrēnes radītā tēla Karlsona lomu un citām lomām bērnu lugās.



1959. gada 12. jūnijā dzimusi latviešu dzejniece un žurnāliste Anna Rancāne (61).
 Dzejniece tiek dēvēta par mūsdienu Latgales labāko liriķi. Dzejoļus publicē kopš 1975. gada. Annas Rancānes dzejā jūtamas garīgās vērtības - mīlestība, sapratne, cilvēcība, patriotisms, ticība.
2019. gadā dzejnieces devums literatūrā novērtēts ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.


2020. gada 8. jūn.

Pirms 90 gadiem!

1930.gada 8.jūnijā (pirms 90 gadiem) Rēzeknē, atzīmējot Latgales atbrīvošanas 10 gadadienu, likti pamati piemineklim Latgales Māra.
Pieminekļa kompozīciju veido 3 figūras: ķēžu rāvējs - simbolizē Latgales cīņu par neatkarību Latvijas brīvības cīņu laikā, ceļos nokritusī meitene - lūgšanu, bet stāvošā meitene ar krustu rokā - brīvo Latgali. Rozā granīts postamentam un bronzas lējums atvesti no Somijas.
Pieminekļa pamatakmens svinībās piedalījās un svinīgo aktu parakstīja toreizējais Latvijas valsts prezidents Alberts Kviesis, bīskaps H.Celmiņš un Jāzeps Rancāns, kā arī tautas labklājības ministrs Vladislavs Rubulis.
1934.gada 13.oktobrī par labāko pieminekļa projektu atzina Mākslas akadēmijas studenta Leona Tomašicka darbu "Māras Zeme."
1939.gada 8.septembrī iekšlietu ministrs Kornēlijs Veitmanis svinīgi atklāja un bīskaps Jāzeps Rancāns iesvētīja Kārļa Jansona veidoto pieminekli: "Vienoti Latvijai" jeb "Latgales Māra."
Pieminekļa skulpturālais veidojums kļuvis tik pazīstams, ka tas bieži parādās uz dažādu laikrakstu un literāru izdevumu vākiem.
 Fotogrāfijā izmantots grāmatas vāks: Pēteris Zeile "Latgale un tās ļaudis."


2020. gada 3. jūn.

3. jūnija jubilārs Laimonis Purs!

PURS Laimonis (īst. v. Laimonis Strazdiņš; dzimis 1922.gada 3.jūnijā Vilces pag. Ruņģos - miris 2016.gada 27. novembrī Vecpiebalgā) - rakstnieks, žurnālists.
Plašākais darbs ir vēsturiskais romāns tetraloģija par zemgaļu cīņām pret vācu krustnešiem 13. gs.: "Degošais pilskalns" (1962), "Krusts virs pilskalna" (1979), "Tālajos pilskalnos" (1981), "Sūrābele pilskalnā" (1986).