Pieminekļa kompozīciju veido 3 figūras: ķēžu rāvējs - simbolizē Latgales cīņu par neatkarību Latvijas brīvības cīņu laikā, ceļos nokritusī meitene - lūgšanu, bet stāvošā meitene ar krustu rokā - brīvo Latgali. Rozā granīts postamentam un bronzas lējums atvesti no Somijas.
Pieminekļa pamatakmens svinībās piedalījās un svinīgo aktu parakstīja toreizējais Latvijas valsts prezidents Alberts Kviesis, bīskaps H.Celmiņš un Jāzeps Rancāns, kā arī tautas labklājības ministrs Vladislavs Rubulis.
1934.gada 13.oktobrī par labāko pieminekļa projektu atzina Mākslas akadēmijas studenta Leona Tomašicka darbu "Māras Zeme."
1939.gada 8.septembrī iekšlietu ministrs Kornēlijs Veitmanis svinīgi atklāja un bīskaps Jāzeps Rancāns iesvētīja Kārļa Jansona veidoto pieminekli: "Vienoti Latvijai" jeb "Latgales Māra."
Pieminekļa skulpturālais veidojums kļuvis tik pazīstams, ka tas bieži parādās uz dažādu laikrakstu un literāru izdevumu vākiem.
Fotogrāfijā izmantots grāmatas vāks: Pēteris Zeile "Latgale un tās ļaudis."
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru